Līdz ieņemšanai
Tu jau esi piedzimis. Šo fāzi esi nokavējis. Pareizāk sakot – Tev nebija iespējas būt klāt. Bet savai nākamajai paaudzei Tu vari uzdāvināt vienu jauku, laimīgu iespēju. Taču vispirms Tev jāatrod sava otrā pusīte. Lai to izdarītu, Tev jāsaprot, kas ir labākais Tevī un tas jāattīsta. Kad beidzot esi apzinājies un sapratis, kas Tu esi, tad sāc meklēt savu otro ābola pusīti. JA ZINĀSI, KAS ESI, Tev nebūs problēmu atpazīt savu otro „es”.
Īstajā brīdī sajutīsi laimi, vieglumu, prieku, esot kopā ar savu partneri. Kad būsiet kopā, patiesā pazīme tam, ka esat radīti viens otram, -jums būs viegli. Viegli iepirkties, doties ceļojumā, mīlēties. Mūsu padoms – izbaudiet viens otru visos iespējamos veidos; galvenais, lai tas jums sagādā prieku. Bet, pirms sākat domāt par bērnu, jums jāvērš uzmanība šādiem soļiem:
Vai jūsu fiziskā veselība ir iespējamā labākā formā?
Atzīstieties godīgi – vai jūs smēķējat, lietojat alkoholu vai citas apreibinošas vielas, medikamentus. Vai, ārstējot savas hroniskās slimības, esat izdarījuši visu, lai novērstu to kaitīgo ietekmi uz jūsu organismu.
Vai esat sarūpējuši vismaz 2 gadu finansiālo atbalstu? Tas saglabās topošajai mātei paļāvību, drošību un nesagraus nervu sistēmu. No psihes viedokļa domāšanas un apziņas informatīvajā laukā jābūt šādai apziņai – Jūs abi upurēsieties nākamā bērna laimei un veselībai. Cilvēki pat iegādājoties dzīvnieku uzņemas atbildību par viņu, bet Jums ir jāsaskaras ar Jūsu nākotnes radīšanu. Lai saglabātu savu domāšanu produktīvā stāvoklī, vienmēr jādomā „jā” un iespēju veidolos. Ja tam esat tikuši cauri, izejiet medicīnisko apskati un tad veltiet divus mēnešus bērna ieņemšanai. Vislabākais – paņemiet atvaļinājumu, dodieties uz Jums pieejamu, psiholoģiski jauku, komfortablu un klimatiski patīkamu vietu. Dzīvojiet saskaņā, uzturiet veselīgu dzīvesveidu, nekādā gadījumā neaizmirstiet fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, pilnvērtīgu miegu, izbaudiet mīlestību un divvientulību. Uz 2 mēnešiem aizmirstiet par bērna ieņemšanu. Domājiet to, kas jums patīk un neapgrūtiniet sevi ar jautājumu – bērns pieteiksies vai nē. Vienkārši – mīliet un izbaudiet dzīvi un viens otru. Jūs būsiet pārsteigti, kad bērns būs pieteicies. Jo kurš gan negrib būt laimīgu vecāku bērns? Vai Jūs to zinājāt? Agrāk to sauca par Medusmēnesi. Mēs jums piedāvājam 2-3 Medusmēnešus, jo kas var būt svarīgāks par bērna ieņemšanu?
0-9 mēneši
Apsveicam – jūs esat vecāki! Medusmēnesis ir nesis augļus. Bērns ir ieņemts! Topošajai mammai pirmos 3-4 mēnešus būs labs, jauks, pat nedaudz „paaugstināts” garastāvoklis. Dzīvojiet tālāk saskaņā ar plānu. Pirmajos 4 grūtniecības mēnešos jūsu attiecībās (seksualitātē, ceļojumos, darbā) nekas nemainās. Mūsu ieteikums – izmantojiet šo enerģiju saimniecisku un citu papildus lietu veikšanai.
Izmantojiet šo dabas piešķirto enerģiju sagatavošanās darbiem pirms un pēcdzemdību periodā. No 4.- 9. mēnesim sievietei var būt dažādi grūtniecības scenāriji. Tos vislabāk risināt ar savu ārstu, kam Tu uzticies (starp citu, ārstu vajadzēja atrast pirms ieņemšanas). Sākot ar 4. mēnesi, būtiski izmainās partneru lomas. Mamma vairāk enerģijas un veselības pievērš augošajam bērnam, savukārt, tēvam jāpievērš vairāk uzmanības mātei. Daudzi vīrieši sājā perioda uzvedas kā bērni – viņi, izjūtot uzmanības deficītu no sievas puses, sāk justies aizvainoti, nenovērtēti, pietiekami nemīlēti un nepamanīti. Šajā brīdī ir vērts atgādināt par upuri, ko pāris nesa sava bērna vārdā. Viņiem ir jāsaprot, ka sieviete novirza savu uzmanību uz bērnu, to viņai liek darīt daba. Vislielākā psiholoģiskā slodze, lai cik dīvaini neliktos, gulstas uz vīra pleciem. Ne velti laimīgas sievietes saka: “Es aiz vīra muguras jūtos kā aiz mūra sienas.” Vīram jāizprot un pareizi jāizvērtē uzmanības deficīts no sievas puses, sievas garastāvokļa svārstības un aizkaitinošās emocijas. Šajā brīdī vīram jākļūst par ģimenes psihoterapeitu. Viņam ir jāspēj redzēt tālāk par šī brīža stāvokli, situāciju. Starp citu, šīs nianses vēlams būtu izrunāt vēl pirms bērna ieņemšanas. Vienīgās zāles, kas vislabāk nodrošina vai palīdz pārvarēt šo grūto periodu, ir mīlestība. Protams, ja tai pievieno ticību un paļāvību, ir trāpīts 10-niekā laimes formulai. Sākot ar 4. mēnesi jūs jau varat sarunāties ar savu bērnu. Katru domu, ko jūs domājat, izjūt un domā arī jūsu bērns. Ja jūs esat satraukti, jūsu bērns ir tāds pats – satraukts, saspringts. Cieš viņa pilnvērtīgā attīstība. Pirmais cieš bērna visjūtīgākais orgāns – smadzenes. Raizēties, dusmoties, domāt nelabas domas ir noziegums un kaitniecība pret vēl nedzimuša cilvēka personību un veselību. Ja mums būtu vara, mēs Jūs sniegtu tiesā par kaitējuma izdarīšanu bērna veselībai. Vēl jo vairāk tas jāsaprot arī bērna tēvam. Sākot ar 6. mēnesi, varat sākt dziedāt bērnam šūpuļdziesmas. To var darīt mamma, tētis, varat to darīt kopā. Mūsu uzdevums ir Jums skaidri pateikt – jūsu bērns jūs dzird, saprot, jums uzticas un ir pilnīgi atkarīgs no jums.
Dzimšana
Jūs varat dzemdēt mājās vai slimnīcā. Tas atkarīgs no jūsu izvēles, iespējām, tradīcijām. Mēs iesakām to darīt pārbaudīta, profesionāla medicīnas darbinieka klātbūtnē. Bieži uzdotais jautājums – vai tēvam jāpiedalās dzemdībās? Jā un nē. Ja jums ir ļoti tuvas attiecības, un tēvam ir tiešām patiesa vēlme (nevis dzīšanās pakaļ modei) būt jums emocionāli fiziski pietuvinātam šajā svarīgajā brīdī, tad šeit izšķiroša loma un lēmums būtu jāpieņem sievietei.
Viņai jāuzdod sev tieši jautājumi – vai spēs atbrīvoties vīra klātbūtnē, vai nevajadzēs veltīt daļu uzmanības viņam? Un ir vēl viens aspekts, par kuru tomēr jārunā. Tā ir seksualitāte. Dzimšanas akts nav erotisks pasākums. Šeit ir ciešanas, asinis, gļotas, vaimanas, kas pārtop jaundzimuša cilvēka kliedzienā. 80% vīra klātbūtne tomēr nesekmē dzemdību norisi. Ne velti visās kultūrās galveno lomu un palīdzību sniedza gados vecākas sievietes – vecmātes. Bērna dzimšana ir ļoti intīms un sakrāls process. Sieviete dzemdību laikā izdzīvo visu iespējamo emociju gammu vispārākajā un viskrāsainākajā pakāpē no izmisuma un sāpēm līdz prieka ekstāzei ar asarām acīs par jaundzimušo dzīvību.
Ja bērns nedzimst dabiskā ceļā, tad tam jānotiek medicīnas iestādē augsti kvalificētu medicīnas profesionāļu vadībā. Kā viens no variantiem var būt ķeizargrieziens. Tā ir tā pati dzimšana, tikai bērns šajā pasaulē ieradīsies „ar liftu”.
0 – 2 gadi
Bērns ir piedzimis. Mēs ceram, ka tētis “nepriecājas” ar draugiem riņķī, tādējādi svinot bērna piedzimšanu, un mammai nav jāatgriežas piesmēķētā istabā un nav jāsāk nodarboties ar tās uzkopšanu. Ne velti daudzās kultūrās bērna piedzimšanas svinēšana tiek atlikta uz 40 dienām. Jo tās ir īpaši būtiski nepieciešamas sievietes un bērna aizsardzībai. Mēs ceram, ka Tu, jaunais tēvs, esi šo laiku veltījis, lai izdarītu visu maksimāli iespējamo, lai tavs bērns un sieva atgrieztos vislabākajā iespējamā vietā un stāvoklī.
Protams, mūsu vēlējums – lai mājās skan mīļākā mūzika un lai vāzes pildītas ar mīļajiem dzīvajiem ziediem. Pie tam, mūsu padoms, pusei ziedu jābūt podiņos un otra puse var būt grieztie, vāzēs.
Šis posms ir viens no sarežģītākajiem jūsu ģimenē. Tēvam pilnīgi 90% no sava laika jāvelta mātes un bērna veselībai. Šajā posmā var redzēt mīlestības patieso vērtību. Sieviete dzemdību laikā ir izjutusi vienu no spēcīgākajiem psihiska rakstura satricinājumiem savā dzīve. Viņa ir cietus fizioloģiski, psihiski, tāpēc vīra psihoterapeita loma tikai pieaug. Šajā brīdī vīram jābūt ļoti uzmanīgam vērotājam. Jo tieši pēcdzemdību periodā attīstās vairāki psihiski traucējumi: pēcdzemdību depresija, pēcdzemdību psihoze, kā arī dzemdības kā ļoti psihotraumējošs faktors var būt ierosinātājs tādām saslimšanām kā šizofrēnija un bifolāri afektīvi traucējumi. Ja viss norit labi, pamatlikums ir tāds- jo vairāk laika mamma veltīs bērnam, jo laimīgāki abi būs. Mammai jāsaprot, ka ikviena emocija, vārds, darbība atstāj bērna smadzenēs attiecīgas pēdas, kas saglabāsies un ietekmēs viņa visu dzīvi. Pilnīgi izslēdzami vīra un sievas strīdi un konflikti, vardarbība. Bērna labad tie atliekami uz vēlāku laiku. Mūsu ieteikums – ieviesiet tā saucamo „melno grāmatu”, kurā uzrakstiet vai atspoguļojiet konflikta būtību un atlieciet konflikta risināšanu uz 2 gadiem. Kāpēc mēs iesakām šo grāmatu – tāpēc, ka pēc 2 gadiem jums vienkārši nāks smiekli par tik nenozīmīgiem ierakstiem šajā grāmatā. Mēs smiesimies kopā ar jums.
Jo ilgāk barosiet bērnu ar krūti, jo labāk. Mammai jābūt ļoti pacietīgai, izturīgai, laipnai saskarsmē un komunikācijā ar bērnu. Pēc zinātniski pierādītiem testiem, līdz 2 gadu vecumam īsti nevar izmērīt atšķirību bērna attīstības dinamikā, taču jau pēc 2 gadu vecuma jūsu bērns būs daudz laimīgāks, sabiedriskāks, aktīvāks, nekā tie bērni, kuru vecāki neievēroja mūsu ieteikumus un principus.
3 – 5 gadi
Lielākā kļūda no 2 gadu vecuma, ka māte samazina kontaktēšanās laiku ar savu mazuli. Un aizmirst tos principus, kuru pamatā ir prasme būt laimīgai. Mammai un tētim jāsāk strādāt pie bērna personības izpētes un attīstības. Tie ir ļoti izšķiroši gadi un vecums. Šajā sakarībā iesakām jums noskatīties Krievijā uzņemtu dokumentālu filmu, kuras pamatā ir sižets par mazu meitenīti no alkoholiķu ģimenes, kurai mātes vietā bija kuce.
Rezultāts – bērnam ļoti smagi garīgās attīstības traucējumi, kas izpaudās bērna spējā sazināties tikai dzīvnieku valodā, kā arī pārvietošanās tikai četrrāpus.
Jāpievērš un jāizkopj bērna personība. Galvenais, audzināšanā ir jāvērš uzmanība uz šādiem punktiem:
1. Dariet ko darīdami, bet veiciniet bērna pašapziņu.
2. Vienmēr slavējiet un atbalstiet bērnu.
3. Nenoslāpējiet bērna mācīšanās un pasaules izziņas prieku.
Bieži mēs redzam, ka aizkaitinātas jaunas māmiņas kliedz uz saviem bērniem, kaut viņi cenšas mācīties un apgūt nezināmo. Tādā veidā bērna smadzenēs tiek iestādīti baiļu, depresijas, mazvērtības, uzmanības deficīta un citu traucējumu iedīgļi, kas, atrodoties bērna atmiņā, traucēs pilnvērtīgi un laimīgi attīstīties visu atlikušo dzīvi. Lūdzu nenododiet šo lāstu tālāk, ko saņēmāt no saviem vecākiem viņu nezināšanas un neprasmes dēļ. Jums ir jāiemāca bērnam izpratne par veselīgu pasaules izziņas un apmācības procesu. Pamatprincipi – to, kas jums patīk, atbalstiet emocionāli, rādiet sajūsmu, priecājieties, atbalstiet materiāli. Ja bērns dara lietas, kas jums nepatīk, ļaujiet viņam tās darīt, bet neatbalstiet, nepievērsiet uzmanību viņam, nelamājiet. Par fizisku ietekmēšanu aizmirstiet tagad un uz visu turpmāko jūsu dzīvi. Atcerieties, ka fizisks sods un vainas izjūta ir psihisku traucējumu izpausme. Jums ir jāizprot, ka jēdziens „kļūda” ir psihiski slimu un neveselu cilvēku pienesums sabiedrībā. Mēs to uzskatām par kaitīgu ietekmi un definējam kā inducēta (iestāstīta) murga stāvokli. Apmācības procesā nav tāda jēdziena „kļūda”. Visas bērna rīcības ir mācību process. Ļaujiet bērnam iepazīt pasauli ar visām tās izpausmēm – lai iepazīst prieku sāpes, sātu, badu. Ļaujiet to izdarīt viņam pašam. Protams, ja redzēsiet, ka bērnam draud veselības kaitējums, jūs to novērsīsiet, bet saskarsmē ar bērnu, esiet kā ar pieaugušu, gudru, attīstītu personību. Lai to panāktu, jums pašiem jāizprot sevi, jāmīl sevi, jāpaļaujas uz sevi kā Dieva radītu būtni.
Šajā vecuma posmā būtiski sāk pieaugt tēva loma bērna audzināšanā. Uz bērna 5 gadu robežas jūsu ģimenē jau jābūt trim pieaugušām, gudrām, laimīgām personībām, kas katra izkopj savu individuālo personības attīstības ceļu. Piemēram, mazā „Prokopčuka” izkopj savas spējas skriet garus maratonus. Mēs neliekam mazo „Ščerbatihu” nodarboties ar tenisu, bet jau šajā vecumā ieraugām viņā pasaules čempionu svarcelšanā. Katrā bērnā ir čempions. Kāpēc viņi nekļūst par čempioniem? Tāpēc, ka vecāki to laicīgi nepamana.
6 – 12 gadi
Šis bērns raksturojas ar to, ka kļūst sociāli aktīvs. Jūsu brīvais, pasauli mīlošais, izzināt gribošais bērns dodas iepazīt saskarsmi ar sabiedrību. Diemžēl Jums būs jāsaskaras ar dažādām institūcijām un cilvēkiem, kas nav izbaudījuši mūsu ieteikumu augļus. Viņiem būs dažādi attīstības vai psihiska rakstura traucējumi. Pirmā lieta, kas jums jāsaprot, ka viņi nav vainīgi. Šajā brīdī iesakām jums noklausīties grupas “Pērkons” dziesmu „Pie baltas lapas apsēžos”.
Ideāli, ja jūs pirms bērna došanās saskarsmē spējat prognozēt un izvairīties no saskarsmes ar šādiem cilvēkiem un institūcijām. Jau 1-2 gadus pirms bērna došanās uz bērnudārzu vai skolu, dodieties apraudzīt, kāda atmosfēra un cilvēki ir šajā konkrētajā iestādē. Parunājiet ne tikai ar vadību, bet arī ar cilvēkiem, kuru bērni jau tur mācās vai mācījās. Tādējādi Jums būs kaut neliela izvēle un ieskats. Vismaz būsiet izdarījuši kaut nedaudz no tā, kas no jums atkarīgs. Šajā vecumā svarīgi apzināt un attīstīt bērna pašapziņu. Šis ir vecums, kad bērns sāk pārtapt personībā. Kad viņš sāk apzināties, ka ar savu rīcību spēj radīt rezultātu. Mūsu (kā vecāku) galvenais uzdevums ir viņam netraucēt vairot viņa paļāvību saviem spēkiem un galveno uzmanību vērst uz informēšanu. Ļaujiet bērnam pašam izvēlēties un pieņemt lēmumus. Sevišķi tam jāpastiprinās uz 11/12 gadu robežas. Uz šīs robežas pieprasiet, lai viņš pats izvēlas nopirkt pārtiku, apģērbu, izklaides veidus. Ir jāaudzē tā sajūta, ka viņš tiek respektēts, mīlēts un atbalstīts. Mīļie vecāki, nekad nenododiet savu bērnu, lai ko viņš darītuI Vienmēr centieties izprast cēloņus viņa rīcībai un rīcības motivācijai. Starp citu, sākot ar 8 gadu vecumu pieklājīgā, bērnam saprotamā veidā izskaidrojiet viņam visas viņa ķermeņa fizioloģiskās darbības, ieskaitot seksualitāti. Sākot ar 8 gadu vecumu, katra diena, ko viņš nodzīvo neziņā par seksuāla rakstura jautājumiem, grauj viņa pašapziņu. Neaizmirstiet J. Zālīša grāmatu „Mīlestības vārdā” kā klasiku.
Protams, ka sākums ir meklējams jūsos. Jums pašiem ir jātiek vaļā no seksuāla rakstura aizspriedumiem, jāattīsta sevī veselīga izpratne par seksualitāti un dažādiem ar to saistītiem jautājumiem. Un tad bērnam saprotamā valodā jānodod šīs zināšanas, ar izpratni, ka tās ir vienas no svarīgākajām viņa personības attīstībā. Līdz 13 gadu vecumam mūsu dārgais lolojums ir spējīgs sevi apjaust kā personību, spējīgs prognozēt savas izvēles radītas sekas. Mēs esam ieaudzinājuši viņam šīs spējas.
13 – 17 gadi
Šajā vecumā notiek ļoti strauja attīstība. Darām visu to pašu – liekam akcentu uz pašapziņu, pašpaļāvību. Netraucējam iepazīt sevi, izprast pasauli. Kāpēc īpaši jāizceļ šis vecums? Atslēgas vārds – seksualitāte. Gan meitenēm, gan zēniem seksuālie hormoini sāk darboties ar pilnu jaudu. Notiek pēdējā dzimumdiferenciācijas stadija. Zēni kļūst par vīriešiem, un meitenes pārvēršas sievietēs. Problēmu apgrūtina tas, ka hormoni sākuma periodā asinīs nokļūst nevienmērīgi (vīriešiem testosterons un sievietēm estrogēns).
Īpatnības būtība slēpjas tajā, ka organisms pārdzīvo ļoti strauju psihofizioloģisku pārbūvi. Dzimumhormoni sākuma posmā tiek izstrādāti lēcienveidīgi, nevienmērīgi. Ir brīži, kad viņu ir ļoti daudz, pārsniedzot normu 1,5 – 2 reizes, un ir brīži, kad viņu nav nemaz. No dzimumhormonu daudzumu klātbūtnes atkarīga cilvēka psihoemocionālā sfēra. Piemēram, testosterons izmaina domāšanu un uzvedību, īpaši tas raksturīgs puišiem. Klusi, mierīgi zēni kļūst aktīvi, kauslīgi, nepaklausīgi. Viņiem rodas problēmas ar uzmanības koncentrēšanu. Meitenēm hormonu svārstības, kas saistītas ar mēnešreižu ciklu, nes līdzi emociju svārstības un tām sekojošas uzvedības izmaiņas. Periodos, kad estrogēnu līmenis pieaug, tuvojoties mēnešreizēm un to laikā, meitenes kļūst jutīgākas, ietekmējamākas, garastāvoklis ir nedaudz nomākts. Pēcmēnešreizu periodā, kad estrogēnu līmenis samazinās, pieaug pozitīvās emocijas, enerģija, dzīvotgriba, optimisms. Ir svarīgi šīs svārstības izprast un pārtulkot bērniem viņiem saprotamā valodā. Sevišķi no šim svārstībām cieš meitenes. Viņām jāiemācās izprast un novērtēt sievišķības īpašo lomu. Jāiemāca saredzēt, ka aiz dusmām par savu ķermeni, nomāktu garastāvokli, nepilnvērtības sajūtu, slēpjas „vienkāršas hormonu spēles”. Šeit svarīgi vecākiem un līdzcilvēkiem izprast, kas notiek ar pusaudzi. Būt trīsreiz pacietīgākiem, būt spējīgiem atdalīt „hormonu spēles” no personības, uzsvaru liekot uz pašapziņu, pašpaļāvību un ticību sev. Zēniem problēmas sagādā vīrišķā hormona testosterona parādīšanās organismā, kas rada agresiju, vieglu psihomotoru uzvedību, problēmas ar uzvedības koncentrēšanu. Zēni kļūst nedaudz „piepacelti”. Viņu kritikas spējas samazinās, viņi kļūst bravūrīgi, pārdroši. Viņiem iestājas „hormonu apreibums”. Problēmas rodas neizpratnē un konfrontācijā ar pusaudžiem un viņu tieksmēm. Nesaprastie pusaudži meklē sevi saprast spējīgus sabiedrotos uz ielas. Svarīgi ir radušos enerģiju spēt apzināt un ievirzīt racionālā, visiem izdevīgā un pieņemamā gultnē, savādāk jaunie cilvēki nokļūst noziedznieku, narkodīleru, vieglas uzvedības cilvēku kompānijās. Savukārt meitenēm neizpratne par šo “hormonu spēli” “dāvā” daudzus psihiskus traucējumus – ēšanas traucējumi (bulīmija, anoreksija), personības traucējumi, dažādas fobijas, narkotiku atkarību. Labākās zāles ir informācija un izpratne par notiekošo. Pareizi izprasta seksualitāte un vecāku tolerance pret to, ļauj izvairīties no augšminētajām nelabvēlīgajām sekām. Bez kautrēšanās jārunā atklāta valoda par masturbāciju, sporta aktivitātēm, agrīniem, drošiem dzimumsakariem pusaudžu starpā. Mēs saprotam, ka daudziem vecākiem ir grūti to pieņemt un tas ir tikai tāpēc, ka viņi ir auguši nedrošā, maz informētā, draudīgā vidē. Ja esam izdarījuši visu, par ko minējām iepriekšējās vecuma grupās, tad vecākiem nav jābaidās no sava bērna izvēles un bērnam nav jābaidās no savējās. Svarīgs elements no vecāku puses ir atklāta, patiesa kontakta saglabāšana, neskatoties ne uz ko. Veselīgs kontakts ar savu bērnu pāri visam. Jums jāpieņem un jāsaprot, ka bērns, sava ķermeņa izziņas vadīts, masturbēs. Bērnam šajā vecumā var būt stipras, patiesas mīlestības jūtas, kas, starp citu, var būt arī ilglaicīgas, pat uz visu dzīvi. Jums ir jāpieņem bērnu dzimumsakaru pieredze bez saistības ar tālāku kopdzīvi. Tā ir maksa par bērna attīstību, par bērna tiesībām izzināt pašam savu pasauli, un tā ir paļāvība uz Dievu, kas radījis mūsu pasauli. Priecīgā ziņa ir tā, ka klīniskā pieredze rāda, ka šāds ceļš, kas ir atvērts, uzticības un iespēju pilns, nodrošina labvēlīgas, pašapziņu un veselību stiprinošas attiecības. Kā mēs zinām, atļautais auglis ir rūgts. Mūsu bērni ir informēti, viņi var darīt, viņiem ir izvēle, mēs atbalstām un paļaujamies uz to un rezultātā redzam patiesu personas stabilizēšanās procesu.
18 – 25 gadi
Šis vecums raksturojas ar jaunā cilvēka patstāvīgas dzīves sākšanu. Šeit ir divi procesi. Pirmais attiecas uz vecākiem. Otrs uz pašiem jauniešiem. Vecāku galvenā problēma ir izprast un ļaut jauniešiem sākt savu dzīvi. Tas ir laiks, ko dabā dēvē par putnu izlidošanu no vecāku ligzdas. Vecākiem pat mazliet būtu jāatbalsta jaunieša patstāvīgas dzīves uzsākšana. Diemžēl daudzi vecāki, īpaši zēnu mammas, nevēlas atlaist savus lolojumus „patstāvīgā lidojumā”.
Jauniešiem šis laiks ir īpašs ar to, ka šajā laikā ir jāsaglabā ticība sev, jāattīsta spēja neatkarīgi skatīties uz ārējo pasauli un jāmēģina pašam virzīties pa sevis izvēlēto ceļu sevis attīstīšanās un pilnveidošanās procesā. Šajā posmā jauniešiem raksturīga dzīšanās pēc t.s modes. Jauniešiem ir maz pieredzes, un viņi nokļūst milzīgas, informatīvas mijiedarbības laukā. Daži no viņiem ar savu labo sirdi un lētticību ir viegli iekārojami upuri dažādos atkarību tīklos (skat. atkarības).Šeit jauniešiem nav jāžēlo nedz līdzekļi, nedz laiks savas personības izkopšanā un attīstībā. Jāsaglabā atvērtība izmēģināt sevi dažādās dzīves jomās, jo tikai reāla pieredze ļauj atrast Dieva nolemto ceļu jeb likteni. Īsto nodarbošanos jūs pazīsiet pēc viegluma un apmierinājuma sajūtas. Bībeles vārdiem runājot, jūs valkās un jūs nebūsiet novalkāti, jūs iesiet un nepagursiet. Jūsu nodarbošanās jūs „putna spārniem cels uz augšu”. Vieglums, enerģija un apmierinātība, kas rodas, ir vistiešākais rādītājs, ka tas ir jūsu dzīves ceļš. Šis ceļš ir kā taka, tas met līkumus, iet augšup un lejup. Jums visu dzīvi vajadzēs pilnveidoties un iet šo dzīves nosprausto ceļu. Atslēgas vārdi šajā procesā – ticība sev, paļāvība uz sevi, pašizpēte, personīgā pieredze. Jums vienkārši jāiemācās domāt neatkarīgi, pieņemt lēmumus neatkarīgi, darīt darbus neatkarīgi no citu viedokļa. Ne dievi apdedzina podus. Par meistaru var kļūt tikai darot. Aiz katra laba ārsta ir „pacientu kapu kalniņš”. Mūsu pūrā ir mūsu senču gudrība: „Darbs dara darītāju”. Visi visizcilākie meistari savu darbu sāka kā nemākuļi. Tikai darot, viņu meistarība kļuva labāka un attīstītāka.
26 – 35 gadi
Šis laiks raksturojas ar to, ka esam atraduši sevi, atraduši vai meklējam otro pusīti, veidojam
Ģimeni, ieņemam bērnus, strādājam. Lielākā kļūda, no kuras būtu jāizvairās, ka cilvēki sāk vērtēt savas darbības rezultātus augstāk par pašizglītību, pašapzināšanās, pašpaļāvības procesu. Nebūs lieki vēlreiz uzsvērt, ka galvenais dzīves mērķis ir pašattīstības ceļš. Rezultāts nāk pats par sevi kā augļi par pareizi noieto ceļu.
Ja spēsiet saglabāt šo izpratni par mērķa patieso būtību, jūsu psihes stāvoklis, ko mēs raksturojam kā “esi laimīgs”, vienmēr jūs pavadīs. Jūs dzirdat mūs? – mēs jums to garantējam! Ja tas palīdz cilvēkiem ar smagiem psihiska rakstura traucējumiem, tad, lūdzu, nebrīnieties, ka tas palīdzēs arī jums. Mūsu semināros, treiningos un lekcijās tiem, kas to vēlēsies, mēs piedāvāsim daudzas tehnikas un paņēmienus, kā izpras un attīstīt sevi.
Pieci vārdi:
Sievietēm – jūsu labākie gadi vēl priekšā!
Vīriešiem – jūsu spēks tikai augs vairumā.
36 – 49 gadi
Šis vecums ir pārejas krīzes vecums. To var pielīdzināt tīņu krīzei. Kāpēc tā? Tāpēc, ka organismā atsākas hormonu spēles. Vīriešiem vīrišķība vairs nepieaug. Vīrišķais hormons lēnām sāk samazināties. Sievietes kļūst mazliet vīrišķīgākas, drošākas, pašpaļāvīgākas. Sāk iezīmēties „seksuālo šķēru” darbība. Vīriešu spēja veikt dzimumaktu skaitu konkrētā laika vienībā samazinās, bet sieviešu spēja gūt baudu (orgasms) palielinās.
Ja cilvēks nav izveidojis savu personību, nav uzrakstījis savu dzīves scenāriju, ko sauc par misiju, viņam ir grūti sastapties ar šo psihofizioloģisko krīzi. Pirmie sirmie mati vai to iztrūkums, grumbas un krokas sejas ādā vai ādā vispār, nespēja veikt dzimumaktu tikpat ātri un tikpat daudz kā agrāk daudziem vienkārši izsauc šoku. Problēmas sagādā tas, ka cilvēki nevēlas atzīt šīs fizioloģiskās pārmaiņas, kas notiek viņos. Cilvēki mēģina bēgt no realitātes. Tiek mainīti partneri, darbavietas, draugi. Līdz cilvēki, lai kaut kā atbrīvotos no šoka postošajām sekām, krīt dažādu atkarību valgos (skat. atkarības). Gan vīrieši, gan sievietes bieži nokļūst stāvoklī, ko dēvē par paniku. Vīriešus vajā nepilnvērtības murgs, kura pamatā ir bailes no kastrācijas. Sievietēm, kas apzinās sievišķā skaistuma un pievilcības varu, grūti samierināties ar šī brīnišķā spēka un ietekmes mazināšanos. Diemžēl pārāk daudz cilvēki šajā laika posmā pārstāj eksistēt kā personības gan garīgi, gan par nožēlu, arī fiziski (lielākais pašnāvību skaits, īpaši vīriešu grupā). Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki nav attīstījuši sevi, nav izveidojuši savu ceļu, savu misiju. Viņi ir ļāvuši citiem iznīcināt savu pašapziņu. Protams, ka šāds psiholoģisks vraks, atrodoties fiziskā ķermenī, saskaroties ar pusmūža krīzi, vienkārši sabrūk.
50 – 69 gadi
Apsveicam! Jūs esat izdzīvojuši! Jums ir laba, attīstīta pašapziņa. Jums ir misijas sajūta. Varbūt to neapzināties, bet jums tā ir. Jums jābūt draugiem, ģimenei un nodarbei, ko mīlat un attīstāt. Šajā vecumā pilnā augumā jūsu priekšā parādās jauns izaicinājums. Mēs to nosauksim vienkārši – Nāve. Šis psiholoģiskais fenomens raksturojas ar to, ka katrs jūsu elpas vilciens, solis pietuvina jūs nāves brīdim.
Lai gan nāve tāpat kā dzimšana ir viena fizioloģiska procesa divās sastāvdaļās, cilvēki, pēc mūsu pieredzes, ir pilnīgi nesagatavoti saskarties ar šo fenomenu. Bailes ir nekas vairāk kā izvairīšanās, tāpēc bailes no nāves raksturo sevi kā izvairīšanos visās dzīves jomās. Cilvēki kā vaboles, kas notraustas no smilgas, guļ zemē un jūtas apdulluši. Viņu raksturīgākā īpaši ir nerīkoties, vilcināties, neizlemt, kā arī otra šī fenomena medaļas puse ir ārkārtīgi spēcīga izvairīšanās no šī fenomena vai tā ignorēšana. Cilvēki sāk meklēt izeju dažādās atkarībās. Līdz šim vecumam mūsu filozofiskās atziņas, ko bijām spiesti ielikt laimes definīcijā, bija maznozīmīgas. Taču šajā vecumā, kad cilvēkam notiek tieša konfrontācija ar nāves fenomenu, laimes filozofija iegūst izšķirošu nozīmi cīņā un uzvarā pār šo nāves fenomenu. Lai Jums piedāvātu visdarbīgāko sistēmu, mēs bijām spiesti iztērēt 20 gadus cilvēciskas, klīniskas pieredzes. Mēs atbalstām jebkuru pieeju, kas runā par cilvēka kā informatīvas būtnes tālākeksistēšanu pēc nāves fenomena pārdzīvošanas. Mēs apskatīsim dažādu reliģiju un filozofiju plusus un mīnusus speciālā apskatā. Novēlam cilvēkam savā misijā iekļaut mūžīgās eksistences raksturlielumu, atbilstoši viņa intelekta un kultūrvēsturiskajām saknēm. Tas saglabās paļāvību, atjaunos enerģijas apriti organismā. Zīme, ka esat pārvarējuši nāves fenomenu būs miers, pašpaļāvība un apskaidrība, ka tikai tagad esat sākuši dzīvot. Jūs esat pārvarējuši lielāko daļu atkarību, tai skaitā arī atkarību no citu viedokļa, jūsu bērni ir izauguši, ir laimīgi, jūs varat pilnībā nodoties savai dzīves misijai. Varētu pat teikt, ka fenomens „esi laimīgs” jūsos jau ir piepildījuses.
7
0 un vairāk
Šeit jūs dzīvojat savā misijā, izbaudāt katru savas dzīves sekundi. Galvenie dzīves darbi jums jau ir izdarīti, jūs atļaujaties vienkārši būt, jūsmot un mīlēt šo pasauli. Galvenais uzdevums, ko veicat – jūs dalāties ar savu pieredzi, galveno akcentu liekot uz pieredzi dalīties mīlestībā.
Jūsu apziņa, ka viss, kas pastāv, pastāvēs vienmēr, aug ar katru brīdi. Vai tā būs aizsaule vai paradīze, vai nākošā reinkarnācija, tas nav tik izšķirīgi. Svarīgi ir tas, ka esat izjutis un izdzīvojis Lielā programmista scenāriju attiecībā uz jums un esat pilnīgā paļāvībā un apmierinājumā par lielā programmista plāniem attiecībā uz jums.
„Esi laimīgs” fenomena čempions ir tas, kurš trīs elpas vilcienus pirms nāves ir spējīgs mīlēt šo pasauli un svētīt mīlestībā apkārtējos. Esi laimīgs! 
Loading ...